Kenija

Kenija

Sakam Kenija, domājam Safari. Tomēr, no dzīšanās pakaļ savvaļas dzīvniekiem ar ieročiem plecos, safari jau sen ir pārvērties par braukšanu ar džipu, turot fotoaparātu "kaujas gatavībā": medības Kenijā ir aizliegtas jau kopš 1977. gada. Tagad tur mierīgi ganās ziloņi, zebras, antilopes un tūristi, kas saskatījušies Discovery TV kanālu. Būtībā, pilnai laimei, Kenijā ir pietiekošs skaits nacionālo parku un rezervātu – to šeit ir aptuveni divdesmit: Amboseli ar ziloņu bariem un skatiem uz Kilimandžaro; Arabuko Sokoke tropu mežs, kas pirmkārt ir ornitologu paradīze, bet otrkārt te ir paslēpusies izpostītā Gedes pilsēta, kas nenoskaidrotu apstākļu dēļ ir iedzīvotāju pamesta; Aberdare ar milzīgiem ūdenskritumiem un, ja paveicas, tad šeit var redzēt arī panteras. Pievērsiet uzmanību tam, ka mēs esam uzskaitījuši tikai tos dabas parkus, kas sākas ar burtu "A". Bet vēl ir savvaļas dzīvnieku un tūristu krustu-šķērsu izstaigātais Masai-Maras rezervāts, Serengeti rezervāta neliela daļa (pārējā ir kaimiņu Tanzānijā), Kenijas kalns, kas ir otrs augstākais Āfrikā... Ja neskaita fotogrāfijās un romantisko eiropas slaistu sarakstītajās grāmatās izslavēto Kenijas dabu, ir vēl arī Indijas okeāna piekraste ar neprātīgo Mombasas pludmali un laisko viduslaiku pilsētu - salu Lamu. Ir arī betona Nairobi, kas pārpildīta ar angļu ievestajiem indiešiem. Tas viss ir tikai pielikums klasiskajai Āfrikai, kas ir pārpilna ar ziloņiem, žirafēm un notiekošā nerealitātes izjūtām...